Nupat aptvēru, ka jau kādu laiku dzīvoju dubultu dzīvesveidu. Viens ir tas parastais, kur jāceļas noteiktā laikā, jādara ikdienišķās lietas, bez kurām nevaram eksistēt, jāiet uz darbu utt. Bet otrs visu laiku notiek manās fantāzijās. Pēdējais mēnesis paiet domājot un lasot visu, kas attiecas uz Franciju – gatavojos vasaras braucienam. Šķita, ka par tās vēsturi, kultūru un dabu zinu daudz, bet uzzināju divtik vairāk un tikai tagad apjaušu, ka nezinu gandrīz neko. Ka ir vēl bezgala daudz lietu ko gribētu izlasīt, noskatīties utt.
Brīžiem kļūstu nīgra par to, ka jādara kādas lietas, kas IR jādara, jo tieši tajā brīdī domās atrodos pavisam kaut kur citur – vai nu kādā lavandu laukā, kur cikādes trokšņo tā, ka ausis jābāž ciet un saule karsē, ka burtiski akmeņi deg. Citreiz domās klejoju pa magoņu laukiem un cenšos saprast -par kādiem cilvēkiem tās glabā piemiņu (jo magones esot piemiņas simbols, vismaz Francijā).
Bet nupat biju Burgundijas ielejā. Nē, ne vīnu degustēt (to droši vien darīsim vasarā), apmeklēju dievnamu Otēnā (Autun), kurā atrodas 12. gs. mākslinieka Žilbertī veidotā Dižonas kādreizējā parlamenta priekšsēdētāja Pjēra Žanēna skulptūra. Vinš izglābis Burgundiju no Bērtuļu nakts asinsizliešanām. Kā? Izmantojot priekšrocības, ka atrodas patālu no Parīzes, atļāvies nepildīt pavēli. Tieši viņš ir frāzes “Ļoti niknu monarhu pavēles vajag pildīt ļoti lēni” autors. Frāzi zināju, autoru nē. Un te nu mēs satikāmies…
dabastures 
🙂 Zini, ir jauki sapņot un dzīvot šādu dubultu dzīvi, tātad Tevī vēl dzīvo optimists. Pesimisti redz tikai – “Celties, strādāt, ēst, sūdzēties!”. 🙂
Saglabā sevi optimismu un turpini dzīvot šo dubulto dzīvi, tā paies ātrāk laiks arī līdz ceļojumam! 🙂
🙂 Paldies par komentāru. Ir jauki, Tev taisnība. Galvenais atrast līdzsvaru starp abām. Lai arī neesmu liela Koelju cienītāja, viens stāsts man spilgti ir palicis atmiņā – par to eļļas karoti un pasaules brīnumiem – bija jāaiznes pilna karote eļļas, tajā pašā laikā jāredz visi brīnumi pa ceļam, kaut kā tā. Tā nu es dzīvoju ar to karoti rokā, cenšoties neko neizliet un pagaidām redzu arī brīnumus:)